4. oktobrī, skolā norisinājās Skolotāju diena.
Skolēniem bija uzdevums uzrakstīt darbus :"Kādam jābūt labam skolotājam." vai "Vakara pasaciņa skolotājam." Darbi tika izstādīti skolas foajē, kur tos varēja aplūkot gan skolēni paši, gan skolotāji.
Amanda Krauja 8b klasē rakstīja "Kādam jābūt labam skolotājam."
"Mūsu skolā ir dažādi skolotāji. Ir gan bargi, gan tādi, kuri ļauj mums mazliet izlaisties.
Kopumā visi skolotāji ir labi. Pateicoties viņiem, mēs iegūstam izglītību. Reizēm daudz ko nesaprotam un mēdzam neklausīt, taču neapzinamiek, ka tas vajadzīgs mums pašiem. Reizēm skolotāji ir bargi, bet reizēm tieši tas ir vajadzīgs mums. Lai mums būtu labs, drīzāk ideāls skolotājs, būtu jāsavieno visu skolotāju īpašības. Kopā tāds/tāda būtu ideāla skolotāja. Šāds skolotājs būtu gan bargs, gan arī mīļš un varētu visus savaldīt un visiem iepatikties. Bet labi zinam, ka šādi brīnumi nenotiktu. Varam būt labāki tikai mēs paši. Skolotājiem nebūtu uzdevums izpatikt mums, bet mācīt mūs. Nevaram gaidīt labākus skolotājus kādi mums jau ir. Šie paši skolotāji mums ir izpalīdzīgi, jautri, reizēm bargi, saprotoši un par viņu īpašībām varētu rakstīt vēl ilgi, jo katrs no Zemgales Vidusskolas skolotājiem ir ar saviem plusiem un mīnusiem. Katram no skolotājiem ir savas idejas un mērķi.
Lai gan mēs mēdzam nepadomāt, ko skolotāji mums dod, skolotāju diena ir tā, kurā par to būtu jādomā. Skolotāji mums visiem ir kā otrie vecāki, kuri mūs skolo gan izglītības ziņā, kā arī māca mums dzīves gudrības. Šajā dienā arī es vēlos pateikties visiem skolotājiem, kuri mani mācījuši un maca par visu, ko man ir devuši, jo viņu dēļ es esmu izglītotāka un zinu, ko vēlos no savas dzīves."
Inese Goldova 9 klasē rakstīja "Vakara pasaciņa skolotājam."
"Sensenajos laikos bija daudz mazu, mīļu un skaistu bērnu gan meitenes, gan zēni. Visi šie brīnumainie bērni vēlējās kļūt par skolotājiem vienalga kādā mācību priekšmetā. Dienas gāja, mēneši gāja un pat gadi, līdz pienāca laimīgā diena.
Zemgales Vidusskola bija visu skolotāju otrās mājas un visi skolnieki bija to audzināmie. Bērni ir gan palaidnīgi, gan arī ar labu sirdi un gudri. Visi skolotāji bija apmierināti ar savu darbu un pat ar laiku iemīlēja to.
Superīgākie skolotāji : mūzika-Rita Lazare, latviešu valoda-Linda Vītiņa, Aksana Strogonova, Baiba Reinberga, vēsture-Guntis Skuja, matemātika-Inta Lasmane, Erita Linde, mājturība - Laila Matīsa, ģeogrāfija-Vija Rudzīte, angļu valoda-Zane Breča, bioloģija un ķīmija -Zaiga Širina, sports-Uģis Zvirbulis, Mareks Lavrinovičs un pārējie skolotāji bija paši labākie un gudrākie gan ar savā, sliktajām pusēm, gan ar savām mīļajām pusēm. Visi bija apmierināti ar savu dzīvi un ar savām draudzīgajām attiecibām ar pārējiem skolotājiem.
Skolotāji dzīvoja ilgi un laimīgi gan ar saviem kolēģiem, gan ar savu darbu. Uz skolu nāca ar smaidu sejā un bija katru dienu laimīgāki un priecīgāki."
Paldies visiem skolēniem, kā arī skolotājiem!
Kopumā visi skolotāji ir labi. Pateicoties viņiem, mēs iegūstam izglītību. Reizēm daudz ko nesaprotam un mēdzam neklausīt, taču neapzinamiek, ka tas vajadzīgs mums pašiem. Reizēm skolotāji ir bargi, bet reizēm tieši tas ir vajadzīgs mums. Lai mums būtu labs, drīzāk ideāls skolotājs, būtu jāsavieno visu skolotāju īpašības. Kopā tāds/tāda būtu ideāla skolotāja. Šāds skolotājs būtu gan bargs, gan arī mīļš un varētu visus savaldīt un visiem iepatikties. Bet labi zinam, ka šādi brīnumi nenotiktu. Varam būt labāki tikai mēs paši. Skolotājiem nebūtu uzdevums izpatikt mums, bet mācīt mūs. Nevaram gaidīt labākus skolotājus kādi mums jau ir. Šie paši skolotāji mums ir izpalīdzīgi, jautri, reizēm bargi, saprotoši un par viņu īpašībām varētu rakstīt vēl ilgi, jo katrs no Zemgales Vidusskolas skolotājiem ir ar saviem plusiem un mīnusiem. Katram no skolotājiem ir savas idejas un mērķi.
